Latvia
Études économiques consacrées périodiquement par l'OCDE à l’économie de la Lettonie. Chaque étude analyse les grands enjeux auxquels le pays fait face. Elle examine les perspectives à court terme et présente des recommandations détaillées à l’intention des décideurs politiques. Des chapitres thématiques analysent des enjeux spécifiques. Les tableaux et graphiques contiennent un large éventail de données statistiques.
OECD’s periodic surveys of the Latvian economy. Each edition surveys the major challenges faced by the country, evaluates the short-term outlook, and makes specific policy recommendations. Special chapters take a more detailed look at specific challenges. Extensive statistical information is included in charts and graphs.
This chapter includes data on the income taxes paid by workers, their social security contributions, the family benefits they receive in the form of cash transfers as well as the social security contributions and payroll taxes paid by their employers. Results reported include the marginal and average tax burden for eight different family types.Methodological information is available for personal income tax systems, compulsory social security contributions to schemes operated within the government sector, universal cash transfers as well as recent changes in the tax/benefit system. The methodology also includes the parameter values and tax equations underlying the data.
Latvia had been experiencing stable economic growth rates exceeding the EU average until the COVID-19 pandemic. From 2013 to 2019, GDP grew by 2.9% per year on average.
The Pensions at a Glance database includes reliable and internationally comparable statistics on public and mandatory and voluntary pensions. It covers 34 OECD countries and aims to cover all G20 countries. Pensions at a Glance reviews and analyses the pension measures enacted or legislated in OECD countries. It provides an in-depth review of the first layer of protection of the elderly, first-tier pensions across countries and provideds a comprehensive selection of pension policy indicators for all OECD and G20 countries.
Šis profils sniedz kodolīgu un uz politiku vērstu pārskatu par veselības stāvokli un veselības aprūpes sistēmu Latvijā, kas ir daļa no plašākas iniciatīvas "Veselības stāvoklis ES" valstu veselības profilu sērijas. Tajā sniegta kodolīga analīze, kas ietver šādus galvenos aspektus: pašreizējo veselības stāvokli Latvijā, veselību noteicošos faktorus, pievēršot uzmanību uzvedības riska faktoriem, Latvijas veselības aprūpes sistēmas organizāciju un veselības aprūpes sistēmas efektivitātes, pieejamības un noturības novērtējumu. Turklāt 2023. gada izdevumā ir iekļauta tematiskā sadaļa par garīgās veselības stāvokli un ar to saistītajiem pakalpojumiem Latvijā.
Šis profils ir ESAO un Eiropas Veselības sistēmu un politikas novērošanas centra kopdarbs, kas veikts sadarbībā ar Eiropas Komisiju.
Šajā ziņojumā novērtēts strīdu izšķiršanas tiešsaistē (ODR) izmantojums Latvijā. Tajā aplūkoti valsts centieni modernizēt tieslietu sistēmu un attīstīt strīdu izšķiršanas mehānismus, noteiktas jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi saskaņā ar ESAO ODR sistēmu, un sniegti ODR piemērošanas piemēri citās valstīs. Novērtējumu papildina ESAO ODR regulējuma piemērošana trīs īpašiem prasību veidiem - vienkāršotām un brīdinājuma procedūrām, kā arī ar patērētāju tiesībām saistītām prasībām. Tajā sniegti ieteikumi, kā sekmīgi īstenot ODR Latvijā un kopumā modernizēt tieslietu nozari, lai nodrošinātu labāku tiesu pieejamību visiem.
This report assesses the use of online dispute resolution (ODR) in Latvia. It looks at the country’s efforts to modernise its justice system and develop dispute resolution mechanisms, identifies areas for improvement in line with the OECD ODR Framework, and provides examples of the application of ODR in other countries. The assessment is enriched by the application of the OECD ODR Framework to three specific types of claims – simplified and warning procedures, and consumer claims. It provides recommendations for successfully implementing ODR in Latvia and broadly modernising the justice sector to ensure better access to justice for all.
Drawing on the forthcoming OECD Online Dispute Resolution Framework (“OECD ODR Framework”), this chapter identifies the state of play of Latvia’s digital transformation efforts, assesses opportunities and challenges and provides recommendations for the successful implementation of online dispute resolution (ODR) in the country. Aiming at a coherent approach to the implementation and seamless delivery of ODR services, which is essential to improving access to justice, the chapter elaborates on the three pillars for a sound ODR Framework: governance; policy levers; and ethics and safeguards. Doing so also lays the groundwork for applying the ODR concept to specific dispute resolution settlements, such as mediation, adjudication and arbitration, and the three specific types of procedures later covered in this report – simplified and warning procedures and consumer claims.
Šajā nodaļā ESAO strīdu izšķiršanas tiešsaistē (SIT) ietvars tiek piemērots trīs specifiskiem prasību veidiem – vienkāršotām procedūrām, brīdinājuma procedūrām un patērētāju prasījumiem— Latvijā. Tajā ir aprakstīti vienkāršotu procedūru, brīdinājuma procedūru un patērētāju prasījumu veidi no juridiskās, institucionālās un uz cilvēkiem vērstas perspektīvas. Pamatojoties uz kartēšanas vingrinājumiem, faktu vākšanas intervijām un ESAO valstu praksi, šajā nodaļā ir aplūkotas vairākas iespējas Latvijas SIT ainavas uzlabošanai, ieskaitot naudas prasību vērtību, norādījumus par strīdu mehānismiem un uzklausīšanas iespējām, integrāciju starp platformām un nevainojamiem veidiem. Turklāt tajā tiek izskatītas iespējas palielināt automatizāciju, ieskaitot mākslīgā intelekta izmantošanu, un atzīta nepieciešamība strīdu izšķiršanas mehānismos ņemt vērā ētikas, pārredzamības un godīguma standartus.
Šajā nodaļā aplūkotas pieejas strīdu izšķiršanas tiešsaistē (SIT) potenciāla atraisīšanai Latvijā, izmantojot digitālās tehnoloģijas un datus. Nodaļā aplūkota digitālo rīku, piemēram, e-lietu platformu un portālu un vienas pieturas aģentūru, izmantošana, lai uzlabotu lietotāju pieredzi ar SIT, strīdu novēršanu, diagnostikas un strīdu šķirošanas mehānismu automatizāciju, kā arī uzlabotu izplatīšanās ceļus un netraucētu lietu nodošanu. Nodaļā ir aplūkota pašreizējā situācija mediācijas un šķīrējtiesas jomā un izklāstītas pašreizējās problēmas un iespējas, kā uzlabot strīdu izšķiršanu. Turklāt tajā uzsvērts, cik svarīgi ir nodrošināt ASI (Alternatīvas strīdu izšķiršanas) līgumu izpildi, un analizētas alternatīvas uzlabojumiem.
Latvia has embraced a comprehensive reform process of its justice system in recent years, investing in modernising and digitalising its procedures to fulfil its commitment to facilitating access to justice for all. The Latvian Sustainable Development Strategy until 2030 (“Latvia2030”), the National Policy Development Plan for 20212027, the Digital Transformation Guidelines for 20212027, and the Justice Strategy for 20222026 are some of the strategic documents that inform a vision aligned with the United Nations (UN) Sustainable Development Goal (SDG) 16.3, which calls for all member states to “promote the rule of law at the national and international levels, and ensure equal access to justice for all”.
Šajā nodaļā izklāstīti galvenie secinājumi, kas izriet no ESAO veiktā strīdu izšķiršanas tiešsaistē (SIT) novērtējuma Latvijā, un apkopoti galvenie politikas ieteikumi šī procesa attīstībai. ESAO ieteikumi ir izstrādāti, lai palīdzētu Latvijai sasniegt tās stratēģiskos mērķus - modernizēt tieslietu sistēmu un sekmīgi īstenot ESAO.