OECD Multilingual Summaries

Economic Policy Reforms 2018

Going for Growth Interim Report

Summary in Latvian

Ekonomikas politikas reformas 2018

Starpposma ziņojums ‑ Virzība uz izaugsmi

Pasaules ekonomikas IKP gada pieauguma apjoms, kas 2018. gadā prognozēts gandrīz 4 procentu apmērā, tuvojas tādam izaugsmes tempam, kāds bija pirms lielās lejupslīdes. Šis pārliecinošās un vispārējās pasaules mēroga izaugsmes laikposms nodrošina labvēlīgus apstākļus, lai veiksmīgi īstenotu strukturālās reformas, kas vajadzīgas, lai uzplaukumu pārvērstu par spēcīgāku un ilgtspējīgu ilgtermiņa izaugsmi visās jomās.

Šajā pozitīvās īstermiņa attīstības situācijā, kad joprojām ir vajadzīga atbalstoša fiskālā un monetārā politika, politikas veidotājiem joprojām ir jārisina vidēja un ilgtermiņa problēmas. Produktivitātes pieaugums joprojām ir neapmierinošs. Neraugoties uz ilgi gaidīto nodarbinātības jomas atgūšanos, uz algām līdz šim to nevar attiecināt, un daudzas mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas joprojām sastopas ar izaicinājumiem darba tirgū. Joprojām pastāv nevienlīdzība, un daudzās valstīs tā ilgtermiņā palielinās, kas norāda uz to, ka daļa sabiedrības nav izjutusi izaugsmes ietekmi. Vēl bez tam tādas plaša mēroga tendences kā digitalizācija, situācija vides jomā un demogrāfiskā situācija var radīt riskus ilgtermiņa izaugsmes ilgtspējai, ja netiks pareizi risinātas to izraisītās politiskās problēmas.

Ziņojumā “Virzība uz izaugsmi” politikas veidotājiem ir sniegti konkrēti ieteikumi par reformām jomās, kas atzītas par piecām galvenajām katras valsts prioritātēm, lai risinātu vidēja termiņa problēmas, atdzīvinātu produktivitātes un nodarbinātības izaugsmi, vienlaikus plašā mērogā nodrošinot dalīšanos ar ieguvumiem. Prioritātes ir noteiktas, pamatojoties uz OECD kompetenci saistībā ar strukturālajām politikas reformām un iekļaujošu izaugsmi. Iekļautās jomas ir dažādas, tostarp preču un darba tirgus regulēšana, izglītība un apmācība, nodokļu un maksājumu sistēmas, kā arī tirdzniecības un ieguldījumu noteikumi, fiziskā un juridiskā infrastruktūra un inovāciju politika. Politikas ieteikumi šajās jomās ir formulēti tā, lai tie veidotu saskaņotu reformu stratēģiju, kam ir izšķiroša nozīme, lai sasniegtu sinerģiju, panāktu kompromisus un ilgtermiņā nodrošinātu ieguvumus. Pēc būtības ziņojuma “Virzība uz izaugsmi” struktūra ir bijusi noderīga, palīdzot G20 valstīm gūt sekmes savu strukturālo reformu īstenošanā, tostarp uzraugot šo valstu izaugsmes stratēģijas, lai tās sasniegtu ilgstspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi.

Šajā starpposma ziņojumā ir aplūkota strukturālo reformu norise, ņemot vērā ziņojumā "Virzība uz izaugsmi 2017" noteiktās prioritātes.

Pasākumi, kas veikti saistībā ar politikas prioritātēm

• 2017. gadā reformu temps saglabājās līdzīgs pēdējos divos gados novērotajam salīdzinoši lēnajam tempam un ir lēnāks par tieši pēc krīzes novēroto tempu.
• Neraugoties uz to, ir īstenoti vairāki nozīmīgi pasākumi — vairāk par vienu trešdaļu no 2017. gadā īstenotajiem pasākumiem var uzskatīt par “nozīmīgiem soļiem”. Pieminēšanas vērti piemēri ir reformas sociālās aizsardzības stiprināšanai Grieķijā un Itālijā, ilgi gaidītā darba tirgus reforma Francijā, nozīmīgi pasākumi Japānā, lai palielinātu bērnu aprūpes kapacitāti, un visaptveroša nodokļu reforma Argentīnā, ko pakāpeniski īstenos nākamajos 5 gados.
• Kopumā ņemot, reformu intensitāte dažādās politikas jomās ir bijusi atšķirīga. Līdztekus reformām prasmju iegūšanas un inovāciju kapacitātes veicināšanai ir veikti plaša mēroga pasākumi, lai palielinātu atbalsta pētniecībai un izstrādei apjomu un efektivitāti.
• Lielākā daļa darbību, kas veiktas, lai veicinātu uzņēmējdarbības dinamiku un zināšanu izplatīšanu, tika vērstas uz fiziskās un juridiskās infrastruktūras nostiprināšanu, kā arī uz to, lai preču tirgus regulējumu padarītu konkurencei draudzīgāku.
• Būtiski svarīgas darbības ir veiktas sociālo pabalstu jomā, kas ir nozīmīgi sociālajai kohēzijai. Lai papildus palīdzētu darba ņēmējiem pielāgoties potenciāli straujajām izmaiņām profesijās un darba pienākumos, ir vajadzīgas papildu reformas saistītajās jomās, piemēram, ir jāuzlabo darba tirgus un mājokļu tirgus politika, lai atvieglotu darba tirgus pāreju un mobilitāti.

Īpašas nodaļas — pārskata rādītāji ziņojumā "Virzība uz izaugsmi" sniegtās analīzes uzlabošanai

Šajā ziņojumā ir ietvertas divas īpašas nodaļas, kurās, lai paplašinātu ziņojuma "Virzība uz izaugsmi" ietvaru, ir aplūkoti rādītāji attiecībā uz videi draudzīgu ilgtspējīgu izaugsmi un OECD rādītāji attiecībā uz maksātnespējas režīmu.

Saikne starp vides aizsardzību un izaugsmi: ko atklāj rādītāji

Spēja panākt IKP un labklājības uzlabošanos ilgtermiņā, kas atbalstīta ziņojumā "Virzība uz izaugsmi", cita starpā ir atkarīga no spējas samazināt saimnieciskās darbības rezultātā radīto negatīvo ietekmi (piemēram, piesārņojumu), līdz minimumam samazināt ar vidi saistītos riskus un samazināt atkarību no (ierobežotajiem) dabas kapitāla resursiem. Tāpēc ziņojumā "Virzība uz izaugsmi" ir atbalstīta sistemātiskāka pieeja ar vidi saistītu problēmu risināšanai. Tajā pašā laikā saiknes starp vidi, vides politiku un ekonomikas izaugsmi ir sarežģītas. Šajā sakarā 2. nodaļā ir aplūkoti pieejamie rādītāji un pēdējā laikā gūtās sekmes ar vidi saistīto rezultātu un politikas izvērtēšanā. Lai gan attiecībā uz veikumu vides jomā nav viena plašā mērogā apstiprināta mērījuma, būtisks progress ir panākts videi draudzīgas ilgtspējīgas izaugsmes novērtēšanas jomā, jo īpaši izmantojot OECD videi draudzīgas ilgtspējīgas izaugsmes rādītājus, radot iespēju ziņojumā "Virzība uz izaugsmi" iekļaut konsekventāku videi draudzīgas ilgtspējīgas izaugsmes izvērtējumu.

Organizētas iziešanas no tirgus veicināšana: atziņas no jaunajiem OECD rādītājiem attiecībā uz maksātnespējas sistēmām

Neefektīvam maksātnespējas režīmam var būt trīs savstarpēji saistīti iemesli, kuri vājina darba ražīgumu: tā saukto “zombiju” uzņēmumu izdzīvošana, kuriem pretējā gadījumā būtu jāiziet no tirgus; kapitāla nepareiza sadale, t. i., resursu izlietošana zemas produktivitātes jomās un jaunu tehnoloģiju izmantošanas bloķēšana. 3. nodaļa iepazīstina ar jaunizstrādātiem OECD rādītājiem attiecībā uz maksātnespējas sistēmām, kas ziņojumā "Virzība uz izaugsmi" ļaus sniegt paplašinātus un reformas precizējošākus ieteikumus par iziešanas no tirgus politiku. Analīzē atklātas būtiskas atšķirības starp valstīm tajā ziņā, kā maksātnespējas sistēmas veicina dzīvotnespējīgu uzņēmumu organizētu iziešanu no tirgus, tajā norādīts, ka dažām valstīm ir iespēja uzlabot resursu sadali un produktivitāti, īstenojot bankrota regulējumu un procedūru reformas.