... your login credentials do not authorize you to access this content in the selected format. Access to this content in this format requires a current subscription or a prior purchase. Please select the WEB or READ option instead (if available). Or consider purchasing the publication.
Fondēto un kārtējo iemaksu pensiju apvienošana, automātiski mehānismi un spēcīgs drošības
tīkls pensionāriem uzlabo pensionēšanās rezultātus.
Politikas veidotājiem, kuri izstrādā pensiju sistēmas, būtu jāapsver to mērķi (nabadzības
mazināšana, pārdale, ilgtspēja un patēriņa izlīdzināšana) un riski (demogrāfiskie,
sociālie, darba, makroekonomiskie un finanšu).
Ir svarīgs stingrs drošības tīkls pensionāriem, kā arī dažādota un līdzsvarota pensiju
sistēma, kas ietver fondētu elementu, jo īpaši valsts uzkrājumu veicināšanā un pārdalē,
tiecoties uz ilgtermiņa ieguldījumiem kā uz politikas mērķi. Turklāt labi izstrādātām
pensiju sistēmām ir vajadzīgi automātiski mehānismi, kas saskaņo pensiju ar ekonomiskajiem
un demogrāfiskajiem apstākļiem. Sistēmām būtu jābūt finansiāli ilgtspējīgām un jāsniedz
zināma drošība ar noteiktu pabalstu režīmu.
Dažādojot pensiju sistēmas, valstīm būtu jāievieš fondēts režīms pakāpeniski, jo īpaši
gadījumā, ja iemaksas pilnībā vai daļēji aizstās esošu kārtējo iemaksu shēmu. Politikas
veidotājiem būtu rūpīgi jāizvērtē pāreja, jo īstermiņā tā var radīt papildu slogu
publiskajām finansēm un palielināt riskus indivīdiem.
Valstis var veidot labākus finansiālos stimulus veikt uzkrājumus pensijai
Finansiāli nodokļu un ar nodokļiem nesaistīti stimuli var veicināt uzkrājumus pensijai
ar vispārējiem nodokļu atvieglojumiem indivīdiem, samazinot kopējos mūža laikā samaksātos
nodokļus, kaut arī tam ir fiskālas izmaksas. Stimulu veidošanā būtu jāņem vērā pensijas
uzkrājumu vajadzības un spējas attiecībā uz visām ienākumu kategorijām, kā arī jānodrošina
nodokļu neitralitāte starp patēriņu un uzkrājumiem, kas ir viena no minimālajām prasībām.
Nodokļu noteikumiem būtu jābūt skaidriem, stabiliem un konsekventiem visos pensijas
uzkrājumu plānos. Nodokļu kredītus, fiksētas likmes nodokļa atskaitījumus vai atbilstošas
iemaksas var izmantot, lai nodrošinātu līdzvērtīgus nodokļu atvieglojumus visās ienākumu
kategorijās. Valstis, kuras izmanto nodokļu kredītus, var apsvērt iespēju padarīt
tos atmaksājamus un iemaksāt tos pensiju kontos. Ar nodokļiem nesaistīti stimuli,
jo īpaši fiksētas nominālās subsīdijas, palīdz vairot uzkrājumus cilvēkiem ar zemiem
ienākumiem. Valstīm ar EET nodokļu sistēmu būtu jāsaglabā atlikto nodokļu struktūra,
un visām valstīm, kuras apsver finansiālo stimulu ieviešanu, būtu jāpārbauda savas
fiskālās spējas un demogrāfiskās tendences.
Iekasēto maksu saskaņošanai ar pensijas uzkrājumu pārvaldības izmaksām ir nepieciešama
labāka informācijas atspoguļošana, cenu noteikšanas regulējums un strukturāli risinājumi
Pensiju pakalpojumu sniegšana ir saistīta ar izmaksām, piemēram, administrācijas un
ieguldījumu darbībām, ko apmaksā locekļi un darbinieki. Šādas izmaksas var būtiski
ietekmēt kopējo pensijas uzkrājumu galīgo vērtību. Daži pensiju plāni, piemēram, tādi,
kas sniedz plašāku izvēli, var arī būt dārgāki.
Pasākumi pārredzamības uzlabošanai ir būtiski svarīgi, taču ar tiem nepietiek, lai
saskaņotu izmaksas un maksas. Tie vislabāk darbojas ar cenu noteikšanas regulējuma
un strukturālu risinājumu atbalstu. Lai maksimāli palielinātu neto ienākumus, politikas
veidotāji un regulatori var arī izmantot tādus pasākumus kā, piemēram, salīdzinošā
novērtēšana un ieguldījumu izdevumu ciešāka sasaistīšana ar portfeļa rezultātiem.
Valstiski nozīmīgu ieguldījumu iestāžu pārvaldība un ieguldījumu pieejas sniedz lietderīgus
norādījumus tiesisko regulējumu stiprināšanai
Vairākām valstiski nozīmīgām ieguldījumu iestādēm ir kopējas iezīmes, un tās apliecina
labu pārvaldību un ieguldījumu pieejas. Tām ir tiesiskais un juridiskais regulējums,
kas nav cieši saistīts ar valdību; skaidri pausti uzdevumi ieguldījumu politikas veidošanai;
pārraudzības padome, kas atskaitās kompetentajām iestādēm un locekļiem; kā arī pārredzamība
par pārvaldības kārtību un savu ieguldījumu un riska pārvaldību, lai saglabātu atbildību
pret dažādām ieinteresētajām personām.
Šādas iestādes pauž savus darbības mērķus saistībā ar galveno uzdevumu un pārrauga
darbību attiecībā pret šādu ilgtermiņa mērķi, nevis pret tirgus kritērijiem. Mērķa
datuma un dzīves cikla fondi ir vēlamā stratēģija iestādēm ar individuāliem kontiem.
Ilgtermiņa atdeves stratēģijas var sniegt augstāku atdevi, taču pastāv lielāks risks,
ka locekļiem pēc pensionēšanās būs pieejami nepietiekami līdzekļi.
Automātiskas iezīmes, standarta iespējas, vienkārša informācija un izvēle, finansiālie
stimuli un finansiālā izglītība rada labākus pensionēšanās rezultātus
Zems zināšanu līmenis finanšu jomā un ar rīcību saistīti aizspriedumi var likt cilvēkiem
pieņemt nepiemērotus lēmumus attiecībā uz pensionēšanos.
Mehānismi, piemēram, automātiska reģistrēšana un iemaksu pieaugums, var iegrožot inerci,
lai padarītu pensiju sistēmas iekļaujošākas un palīdzētu paaugstināt iemaksu līmeņus.
Cilvēki, kuri nespēj vai nevēlas izvēlēties iemaksas likmi, pensijas pakalpojuma sniedzēju,
ieguldījumu stratēģiju vai pensionēšanās produktu, varētu izmantot standarta iespējas.
Pastāv arī citi rīki, kas palīdz pieņemt lēmumus, tostarp tīmekļa lietotnes, kas ierobežo
iespējas un atvieglo salīdzināšanu, kā arī finansiāli stimuli. Pensijas pārskatos
galveno informāciju var sniegt vienkārši, savukārt finansiālās izglītības semināri
un finanšu konsultācijas var palīdzēt cilvēkiem informāciju izprast.
Lielāka elastība attiecībā uz pensionēšanās vecumu un progresīvi valsts pensiju un
nodokļu noteikumi risina finansiālā ziņā nelabvēlīgo situāciju iedzīvotāju grupām
ar īsāku paredzamo mūža ilgumu
Indivīdiem zemāka līmeņa sociālekonomiskajās grupās ir īsāks paredzamais mūža ilgums
nekā augsta līmeņa sociālekonomiskajās grupās. Viņi var būt finansiāli nelabvēlīgā
situācijā, ja viņi pavada īsāku laiku pensijā, kas saistīta ar darba dzīvi, saņemot
zemāku "atdevi" no iemaksām, kas veiktas viņu fondētajā pensiju avotā. Valsts pensijas
un nodokļu noteikumi var palīdzēt mazināt šādu nelabvēlīgu situāciju.
Veidojot politiku pensiju sistēmas ilgtspējas uzlabošanai, ņemot vērā paredzamā dzīves
ilguma pieaugumu, būs jāņem vērā, kā cilvēki var tikt ietekmēti atkarībā no sociālekonomiskās
situācijas un dzimuma. Kopumā būs jāstrādā ilgāk, taču ne visas grupas to noteikti
spēs. Lielāka elastība saistībā ar pensionēšanās vecumu ir būtiski svarīga, lai uzlabotu
pensijas rezultātus visām grupām un nodrošinātu, ka zemāka līmeņa sociālekonomiskās
grupas pensijā netiek sodītas par īsāku paredzamo mūža ilgumu.
Apgādnieka zaudējuma pensijas joprojām ir nozīmīgas, taču tām nevajadzētu ierobežot
stimulus strādāt vai veikt pārdali starp neprecētiem cilvēkiem un pāriem
Apgādnieka zaudējuma pensijas joprojām ir vajadzīgas, lai stabilizētu dzīves līmeni
pēc partnera nāves. Tomēr saņēmējiem nebūtu jābūt tiesīgiem uz pastāvīgu apgādnieka
zaudējuma pensiju pirms pensionēšanās vecuma. Tā vietā būtu jābūt pieejamiem īslaicīgiem
pabalstiem, lai palīdzētu pielāgoties jaunajai situācijai.
Apgādnieka zaudējuma pensiju izmaksas būtu jāinternalizē katrā pārī vai vismaz starp
visiem pāriem. Budžeta ziņā neitrālā reformā tas nozīmē, ka neprecēto cilvēku pensijas
līmenis būs augstāks nekā tiem, kas ir pārī un saņem apgādnieka zaudējuma pensiju.
Partneriem no iepriekšējām savienībām nebūtu jābūt tiesīgiem, jo viņiem nav pašreizēja
patēriņa, kas jāsedz. Pensiju tiesību sadalīšana sniedz dažas priekšrocības, lai arī
dažas valstis dod priekšroku individuālai pieejai partneriem, tostarp nolūkā veicināt
dzimumu līdztiesību.