Pieaugušo prasmju pētījums 2023: Latvija

Pieaugušo prasmju pētījums piedāvā unikālu ieskatu pieaugušo tekstpratībā, rēķinpratībā un adaptīvās problēmu risināšanas prasmēs. Šīs prasmes ir ļoti svarīgas gan personīgajiem, gan sabiedriskajiem panākumiem, un tās veido pamatu mācību turpināšanai un inovācijām. Jo labākas prasmes, jo labāk pieaugušie ir sagatavoti, lai tiktu galā ar mūsdienu dzīves izaicinājumiem. Efektīvi orientējoties mūsdienu informācijas pārsātinātajā vidē, viņi ir tie, kas sniedz ieguldījumu pārdomātākos lēmumos un rīcibpolitikās.

Laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam 31 valstī pētījumā tika vērtētas prasmes pieaugušajiem vecumā no 16 līdz 65 gadiem. Šī bija pirmā Latvijas dalība Pieaugušo prasmju pētījumā. Salīdzinot rezultātus ar citu iesaistīto valstu rezultātiem, Latvija var noteikt pieaugušo iedzīvotāju prasmju līmeni, precīzi noteikt šķēršļus prasmju attīstībai un izmantošanai, un izstrādāt efektīvu rīcībpolitiku šo izaicinājumu risināšanai.

Latvijā pieaugušie vecumā no 16 līdz 65 gadiem vidēji ieguva 248 punktus tekstpratībā (zem OECD vidējā līmeņa), 263 punktus rēķinpratībā (tuvu OECD vidējam rādītājam) un 244 punktus adaptīvajā problēmu risināšanā (zem OECD vidējā līmeņa) ( 1. attēls).

Tekstpratībā 34% pieaugušo (OECD vidējais rādītājs: 26%) prasmes ir 1. līmenī vai zem tā, kas nozīmē, ka viņu tekstpratība ir zema. 1. līmenī viņi spēj saprast īsus tekstus un sakārtotus sarakstus, kad informācija ir skaidri norādīta, atrast konkrētu informāciju un identificēt atbilstošās saites. Tie, kuru parsmes ir zemākas par 1. līmeni, spēj saprast īsus, vienkāršus teikumus. Spektra pretējā galā ir 6% pieaugušo (OECD vidējais rādītājs: 12%), kuri sasniedza 4. vai 5. līmeni tekstpratībā un parādīja augstu sniegumu. Šie pieaugušie spēj saprast un izvērtēt garus, informatīvi piesātinātus tekstus vairākās lappusēs, aptvert sarežģītas vai slēptas nozīmes un izmantot priekšzināšanas, lai saprastu tekstus un izpildītu uzdevumus (skatiet 2. nodaļas 2.4. tabulu, kas apraksta, ko pieaugušie spēj paveikt katrā tekstpratības kompetences līmenī, un 2. attēlu par pieaugušo īpatsvaru katrā līmenī).

Rēķinpratībā 24% pieaugušo (OECD vidējais rādītājs: 25%) prasmes ir 1. līmenī vai zem tā. 1. līmenī viņi spēj veikt pamata aprēķinus ar veseliem skaitļiem vai naudu, saprast decimāldaļas un atrast atsevišķu informāciju tabulās vai diagrammās, taču var rasties grūtības ar uzdevumiem, kuriem jāveic vairākas darbības (piemēram, jāatrisina proporcija). Tie, kuru prasmes ir zem 1. līmeņa, spēj saskaitīt un atņemt mazus skaitļus. Pieaugušie 4. vai 5. līmenī ir ar augstāko prasmju sniegumu (Latvijā 12%, OECD valstīs vidēji 14%). Viņi spēj rēķināt un saprast absolūtos un relatīvos skaitļus, interpretēt sarežģītas diagrammas un kritiski novērtēt statistikas apgalvojumus. (skatiet 2. nodaļas 2.5. tabulu, kas apraksta, ko pieaugušie var paveikt katrā rēķinpratības līmenī, un 2. attēlu par pieaugušo īpatsvaru katrā līmenī).

Adaptīvajā problēmu risināšanā 35% pieaugušo (OECD vidējais rādītājs: 29%) prasmes ir 1. līmenī vai zem tā. Pieaugušie prasmju 1. līmenī spēj atrisināt vienkāršas problēmas ar dažiem mainīgajiem lielumiem un nelielu nebūtisku informāciju, kas nemainās, virzoties uz risinājumu. Viņiem sagādā grūtības daudzpakāpju problēmas vai tādas, kurās nepieciešams ņemt vērā vairākus mainīgos. Pieaugušie, kuru prasmes ir zemākas par 1. līmeni, saprot ļoti vienkāršas problēmas, kuras parasti tiek atrisinātas vienā darbībā. Apmēram 3% pieaugušo (OECD vidējais rādītājs: 5%) ieguva 4. līmeni. Viņiem ir dziļāka izpratne par problēmām un viņi var pielāgoties negaidītām pārmaiņām, pat ja tas prasa nopietnu problēmas atkārtotu novērtēšanu (sk. 2.6. tabulu 2. nodaļā, kas sniedz aprakstu, ko pieaugušie spēj paveikt katrā adaptīvās problēmu risināšanas kompetences līmenī, un 2. attēlu par pieaugušo īpatsvaru katrā līmenī).

Aplūkojot visas trīs jomas kopā, 19% Latvijas pieaugušo prasmes (OECD vidēji 18%) atbilda diviem zemākajiem šo kompetenču skalas līmeņiem (Table A.2.3).

Gados vecākiem pieaugušajiem (vecumā no 55 līdz 65 gadiem) Latvijā prasmju sniegums tekstpratībā, rēķinpatībā un adaptīvajā problēmu risināšanā bija zemāks nekā 25-34 gadus veciem cilvēkiem (3. attēls). Tekstpratībā pieaugušie vecumā no 55 līdz 65 gadiem ieguva par 42 punktiem mazāk nekā 25–34 gadus veci pieaugušie (OECD vidējais rādītājs: par 30 punktiem zemāks). Prasmju atšķirības starp vecākiem un jaunākiem pieaugušajiem varētu atspoguļot novecošanas ietekmi (skatīt tālāk), kā arī atšķirības starp paaudzēm izglītības un mācību kvalitātē un kvantitātē.

Attiecībā uz jauniem pieaugušajiem, kuri joprojām iegūst savu pirmo izglītību vai kuri to pabeiguši pavisam nesen, pieaugušo prasmju pētījuma rezultāti papildina skolā veiktos vērtējumos iegūtos rezultātus un sniedz noderīgu informāciju par izglītības sistēmu kvalitāti. Latvijā jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem vidēji ieguva 262 punktus tekstpratībā (zem OECD vidējā rādītāja), 271 punktu rēķinpratībā (tuvu OECD vidējam rādītājam) un 260 punktus adaptīvajā problēmu risināšanā (tuvu OECD vidējam rādītājam) (3. attēls).

Visās valstīs un tautsaimniecībās augstāks izglītības līmenis ir saistīts ar labāku tekstpratību, rēķinpratību un adaptīvās problēmu risināšanas prasmi. Latvijā pieaugušo vidū vecumā no 25 līdz 65 gadiem tie, kuriem ir augstākā izglītība, sasniedza par 39 punktiem augstāku tekstpratības līmeni nekā tie, kuriem ir vidējā izglītība (vidēji OECD: 33 punktu starpība), bet tie, kuriem ir vidējā izglītība, ieguva par 26 punktiem augstāku līmeni nekā tie, kuriem izglītība ir zemāka par vidējo izglītību (OECD vidējais: 43 punktu starpība) (Table A.2.5 (L)).

Tomēr, šāds augstu prasmju un augstāko izglītību ieguvušo sakarības modelis pieaugušajiem var būt atšķirīgs dažādās valstīs, piemēram, tekstpratībā pieaugušo ar augstāko izglītību Latvijā sniegums bija zemāks, nekā pieaugušajiem ar vidējo izglītību Somijā (Table A.2.5).

Vidēji visās OECD valstīs un tautsaimniecībās sievietes uzrādīja augstākas vidējās prasmes tekstpratībā (par 3 punktiem augstākas) nekā vīrieši, savukārt vīrieši ieguva augstākus rezultātus rēķinpratībā (par 10 punktiem augstākas) un adaptīvās problēmu risināšanas prasmēs (par 2 punktiem augstākas). Latvijā tekstpratībā bija vērojama būtiska 4 punktu starpība par labu sievietēm; un nozīmīga 7 punktu starpība par labu vīriešiem bija rēķinpratībā un savukārt adaptīvajā problēmu risināšanā būtiska starpība netika konstatēta (Table A.2.7).

Konkrētajā valstī dzimušie pieaugušie, kuru vecāki arī ir dzimuši tajā pat valstī, uzrādīja līdzīgas prasmes lasīt un rakstīt kā ārvalstīs dzimuši pieaugušie, kuru vecāki ir dzimuši ārvalstīs (Table A.2.10 (L)). Latvijā dzimušo vecāku pieaugušie ir 69% no Pieaugušo prasmju pētījumā iesaistītajiem iedzīvotājiem, bet otrā grupa (ārzemēs dzimušo vecāku ārzemēs dzimušie pieaugušie) veido 8% iedzīvotāju. (Table B.3.10).

Prasmēm ir liela ietekme uz dzīvi. Kopumā augstākas prasmes sniedz ievērojamu ekonomisko un sociālo labumu. Pieaugušajiem ar augstākām prasmēm parasti ir augstāks izglītības līmenis; tomēr priekšrocības, ko sniedz augstākas prasmes, pārsniedz iespējas, kas saistītas tikai ar formālu izglītības līmeni.

Latvijā, kā arī vidēji visās OECD valstīs pieaugušajiem, kuri sasnieguši augstāko līmeni rēķinpratības skalā, ir ievērojami labākas nodarbinātības iespējas salīdzinājumā ar pieaugušajiem, kuru vērtējums ir 1. līmenī vai zemāks (4. attēls).

Latvijā starpība nodarbinātības rezultātos pēc prasmju līmeņa saglabājas pat tad, ja tiek salīdzināti pieaugušie ar līdzīgu izglītības līmeni (un ņemot vērā arī citas atšķirības, kas varētu būt saistītas ar augstākām prasmēm). Ņemot vērā šīs atšķirības, vienas standartnovirzes pieaugums rēķināšanas prasmē ir saistīts ar 4 procentu punktu lielāku iespējamību piedalīties darbaspēkā (Table A.4.5), un nodarbināto pieaugušo vidū rēķinpratības pieaugums par vienu standartnovirzi ir saistīts ar 12% augstākām algām, kas ir statistiski nozīmīga atšķirība. Salīdzinājumam, vienas standartnovirzes pieaugums izglītības līmenī ir saistīts ar 18% lielāku atalgojumu Latvijā (Table A.4.8).

Prasmes ir cieši saistītas gan ar individuālo labklājību (piemēram, apmierināts ar veselības un dzīves stāvokli), gan ar pilsonisko iesaistīšanos (piemēram, politiskā efektivitāte, uzticēšanās un brīvprātīgo darbs). Daudzi mazkvalificēti pieaugušie jūtas nodalīti no politiskajiem procesiem un viņiem trūkst prasmju, lai apgūtu sarežģītu digitālo informāciju, kas mūsdienu demokrātijās rada arvien lielākas bažas.

Līdzīgi kā vidēji arī citās OECD valstīs, Latvijas pieaugušie, kuri ieguva augstāko prasmju skalas līmeni, ievērojami biežāk ziņoja par augstu apmierinātības līmeni ar dzīvi un ļoti labu vai izcilu veselību nekā pieaugušie, kuru sniegums ir 1. līmenī vai zemāks. (5. attēls un Table A.4.10 (N)).

Latvijā pieaugušie, kuri ieguva augstākos prasmju skalu līmeņus, arī ievērojami biežāk atzīmēja augstu piekrišanas līmeni apgalvojumam “cilvēkiem var uzticēties” (pretstatā “nekad nevari būt pārāk piesardzīgs”) (5. attēls). Pozitīvā sakarība starp prasmju līmeni un uzticēšanos pastāv pat tad, ja tiek ņemtas vērā vairākas citas sociālās un demogrāfiskās pazīmes (vecums, dzimums, izglītības gadi, imigrantu izcelsme, vecāku izglītības līmenis un tas, vai indivīds dzīvo kopā ar partneri un vai viņai/viņam ir bērni) (Table A.4.11 (N)).

OECD valstīs daudzi strādājošie ir neatbilstoši savam darbam, kas nozīmē, ka viņu kvalifikācija, prasmes vai mācību jomas atšķiras no tā, kas būtu nepieciešams viņu pašreizējam darbam. Neatbilstības var rasties dēļ neefektīvas darbinieku izvietošanās darba tirgū (darba vietās). Tās var arī atspoguļot faktu, ka darbaspēka prasmes un kvalifikācija neatbilst strukturālajām pārmaiņām tautsaimniecībā, ko veicina digitalizācija, sabiedrības novecošanās un zaļā pāreja.

Latvijā aptuveni 25% strādājošo ir pārāk kvalificēti (over-qualified) (OECD vidējais rādītājs: 23%) un vēl 9% ir nepietiekami kvalificēti (OECD vidēji: 9%), kas nozīmē, ka viņu augstākā izglītība ir augstāka vai zemāka par noteikto līmeni, kas būtu nepieciešams viņu pašreizējam darbam (6. attēls).

Apmēram 9% strādājošo ziņo, ka dažas viņu prasmes ir zemākas par tām, kas nepieciešamas viņu darbam (OECD vidējais rādītājs: 10%) (6. attēls). Latvijā šādi darbinieki bieži saka, ka tas ir tāpēc, ka viņiem jāuzlabo svešvalodu zināšanas (46%), kam seko datorprasmes vai programmatūras zināšanas (40%) (Table A.4.13).

Visbeidzot, 41% strādājošo nestrādā ar mācību jomu saskaņotu darbu, jo viņu augstākā kvalifikācija nav tajā jomā, kas ir visatbilstošākā viņu darbam (6. attēls).

OECD valstīs pieaugušie, kas ir pārāk kvalificēti savam darbam, rada ievērojamas ekonomiskās un sociālās izmaksas. Latvijā šī parādība ir mazāk izteikta: pārkvalificēto darbinieku algas ir vidēji par 10% zemākas nekā tiem darbiniekiem, kuri strādā ar kvalifikāciju labi saskaņotos darbos un kuriem ir līdzīgs izglītības līmenis (OECD vidējais: par 12% zemākas algas) (Table A.4.16). Vienlaikus viņiem nav ievērojami mazāka iespēja ziņot par augstu apmierinātības līmeni ar dzīvi (OECD vidējais rādītājs: par 4 procentu punktiem mazāka iespējamība) (Table A.4.17).

Pieaugušo prasmju pētījumā dati tiek vākti, izmantojot personisku interviju un pašvadītu testu. Līdzīgi kā mājsaimniecību aptaujas, arī šajā pētījumā datu vākšana notiek pašu respondentu mājās. Latvijā pētījumā piedalījās 6563 pieaugušie (tas atspoguļo kopējo atbilžu īpatsvaru 28%). Izlase tika izveidota tā, lai tā būtu reprezentatīva, rēķinot no aptuveni 1,2 miljoniem 16-65 gadus veciem iedzīvotājiem, kuri datu vākšanas laikā dzīvoja valstī, neatkarīgi no tautības, pilsonības vai valodas statusa. Tika veikta padziļināta izpēte, lai nodrošinātu to, ka atteikums piedalīties neradītu būtisku novirzi (detalizēta informācija par padziļināto izpēti pieejama Reader's Companion).

Pieaugušo prasmju 2023. gada pētījumā pieaugušie tika novērtēti trīs jomās: tekstpratība, rēķinpratība un adaptīvā problēmu risināšana. Īstenojot testus, pieaugušajiem bija jāveic uzdevumu kopums, kas atspoguļo to, kā šīs prasmes tiek izmantotas dažādās pieaugušo dzīves situācijās. Daudzi uzdevumi ir saistīti ar plašu datu izmantošanu un sarežģītu digitālo vidi, kas arvien biežāk sastopama darbavietā un ikdienas dzīvē mūsdienu sabiedrībā.

Līdz ar to šis tests tika veikts tikai digitālajās ierīcēs (planšetdatoros). Tā ir nozīmīga inovācija salīdzinot ar iepriekšējo pētījuma ciklu, kurā respondentiem bija jāveic tests papīra formātā.

Respondentu prasmes katrā no šīm plašajām prasmju jomām var novērtēt, pamatojoties uz viņu panākumiem un neveiksmēm, veicot testa uzdevumus. Prasmju novērtējums atbilst 500 punktu skalai, un tā pati skala var tikt izmantota arī, lai aprakstītu testa uzdevumu grūtības. Analīze par to, kā uzdevumu saturs mainās, pieaugot grūtības pakāpei, dod iespēju OECD noteikt un aprakstīt konkrētus prasmju līmeņus. Ja indivīda rezultāts ir noteiktā prasmes līmenī, tas nozīmē, ka viņš vai viņa, visticamāk, sekmīgi veiks jebkuru uzdevumu, kas atrodas šajā pat līmenī vai zemākā.

Pirms testa īstenošanas planšetdatorā Pieaugušo prasmju pētījuma dalībniekiem tika lūgts sniegt informāciju par sevi, tostarp par viņu demogrāfiskajiem un kontekstuālajiem raksturojumiem, izglītības sasniegumiem, darbaspēka statusu un nodarbinātību, prasmju izmantošanu, informāciju par darba vidi, - nemateriālajiem sasniegumiem un sociālajām un emocionālajām prasmēm. Anketu aizpildīja apmācīts intervētājs.

Daži dalībnieki pietiekami brīvi nerunāja testa valodā un nespēja pietiekami labi sazināties ar intervētāju, lai atbildētu uz galvenās anketas jautājumiem. Šajos gadījumos tika piedāvāta kontekstuālā anketa. Šī pašvadītā anketa, kas ir pieejama daudz un dažādās valodās, apkopo pamatinformāciju par dalībnieku - dzimumu, vecumu, mācību gadus, nodarbinātības statusu, izcelsmes valsti un uzturēšanās ilgumu pētījuma valstī. Pēc tam tika izmantots statistikas modelis, lai novērtētu respondentu prasmes lasīt un rakstīt, rēķināt un pielāgoties problēmu risināšanai, pamatojoties tikai uz informāciju, kas pieejama šajā anketā.

Pirmajā pētījumā ciklā kontekstuālā anketa nebija pieejama. Rezultātā netika apkopota informācija par pieaugušajiem, kuriem nav pietiekamas valodas prasmes, un viņu prasmi nevarēja novērtēt. Kontekstuālās intervijas respondentu iekļaušana potenciāli var ietekmēt pirmā un otrā cikla pētījuma rezultātu salīdzināmību. OECD ziņojumos kontekstuālās aptaujas respondenti parasti tiek izslēgti, salīdzinot rezultātus pa cikliem.

OECD (2024), Do adults have the skills they need to thrive in a changing world? Survey of Adult Skills 2023, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/b263dc5d-en

OECD (2024), Survey of Adult Skills 2023 Reader’s Companion, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/3639d1e2-en

Lai iegūtu papildinformāciju par Pieaugušo prasmju pētījumu, apmeklējiet vietni www.oecd.org/en/about/programmes/piaac.html

Izpētiet, salīdziniet un vizualizējiet vairāk datu un analizējiet, izmantojot vietni https://gpseducation.oecd.org.

Jūsu jautājumiem un uzziņām, lūdzu sazinieties ar PIAAC komandu, izmantojot e-pastu edu.piaac@oecd.org.